Gatavojot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, profesionālās aprindās tiek daudz diskutēts par nedrošiem debitoru parādiem. Kuras darbības ietekmēs deklarāciju ik mēnesi un kas jādeklarē pēdējā pārskata perioda mēnesī?
#1
Vispirms praksē svarīgi nošķirt debitorus, kas no nesaņemtām naudām no pircējiem radušies līdz 31.12.2017. (
vecie debitori), no tiem debitoriem, kas radušies pēc 01.01.2018. (
jaunie debitori), jo UIN piemērošana būs pilnīgi atšķirīga.
Atsauce, kas darāms ar
vecajiem debitoriem rodama vienīgi Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumos, kur skaidrotas situācijas, kad nepieciešams ieskatīties Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.pantā, kas runā par zaudētiem parādiem, proti, gadījumos, ja notiek šādu debitoru norakstīšana pa tiešo zaudējumos (izdevumos) vai ja tiek norakstīti šiem debitoru parādiem iepriekš izveidotie uzkrājumi.
Tātad faktiski darbības ar vecajiem, kuri radušies līdz 31.12.2017, un
jaunajiem, kuri radušies periodā no 01.01.2018, debitoriem radīs atšķirīgas sekas. Ir jāsaprot turpmākos soļus.
#2
Likuma Par Uzņēmumu ienākuma nodokli 9.panta 1.daļā noteikts, ka ar Uzņēmumu ienākumu nodokli apliek debitoru parādus (to daļu), kuriem izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa 9.pantā minētais atbrīvojums.
Līdz ar to, veidojot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, ir atļauts
3 gadu periods, kura laikā strādāt ar debitoru: parādu vai nu atgūt, vai arī noslēgt visas ar to saistītās juridiskās darbības lai to atgūtu.
Taču, ja uzkrājums pēc 36 mēnešiem joprojām būs bilancē, tuvākajā pārskata perioda pēdējā mēneša deklarācijā visas uzkrātās summas būs jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, jeb respektīvi no tā jānomaksā 25% uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Kritēriji, lai UIN nebūtu jāmaksā, ir līdzīgi jau līdz šim pazīstamajiem, un tie ir uzskaitīti Likuma Par uzņēmuma ienākuma nodokli 9.panta 3.daļā.
Piemēram, debitoram ir pabeigta likvidācija, ir akts par piedziņas neiespējamību, debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītās izmaksas u.c.
Uzkrājumu veidošanā svarīgi ir ievērot, ka šī norma attiecas tikai uz jaunajiem debitoriem! Uzkrājumi, kuri pēc 2018.gada tiek veidoti vecajiem debitoriem, ar UIN apliekamajā bāzē nav jāiekļauj un par tiem Uzņēmumu ienākuma nodoklis jāmaksā nebūs. To tā skaidro Uzņēmuma ienākuma nodokļa Likuma pārejas noteikumi.
Jāievēro arī, ka uzkrājumi nedrošiem parādiem, kas izveidoti līdz 31.12.2017., ir jāuzskaita dalīti no uzkrājumiem, kas izveidoti no 01.01.2018.!
#3
Varbūt nepatīkami, bet fakts, ka nereti debitoru parādi ir jānoraksta no bilances, jo nav cerību tos atgūt. Arī norakstot parādus, UIN piemērošana būs atšķirīga:
vecajiem debitoriem, kuri izveidojušies līdz 31.12.2017 – ja atbilst atbrīvojuma kritēriji, uzņēmums var samazināt apliekamo bāzi ikmēneša deklarācijās. Jāņem arī vērā, ka šajā gadījumā ar UIN apliekamo bāzi samazina par debitoru parādu summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75. Ja atbrīvojuma kritēriji nav spēkā, veco debitoru parādu norakstīšana papildu UIN izmaksas neradīs;
jaunajiem debitoriem – ja atbilst atbrīvojuma kritēriji, šo debitoru parādu norakstīšana UIN sekas neradīs. Savukārt, ja atbrīvojuma kritēriji nav spēkā, uzņēmumam ir jāiekļauj norakstītie debitoru parādi apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā. Svarīgi atgādināt, ka apliekamo bāzi varēs samazināt turpmāk, ja kāds atbrīvojuma kritērijs kļūs aktuāls vēlāk.
Izejot no augstāk minētā, ir skaidrs, ka veco debitoru gadījumā uzņēmums var pretendēt uz apliekamās bāzes samazinājumu, savukārt saistībā ar jaunajiem debitoriem uzņēmumam var būt jāpalielina ar UIN apliekamā bāze. Abos gadījumos noteicošais faktors būs tas, vai atbilst
atbrīvojuma kritēriji, kas uzskaitīti Likuma uzņēmuma ienākuma nodokļa likums 9.panta 3.daļā, taču UIN sekas būs atšķirīgas.
Un tie būtu:
1) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
2) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
3) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība – debitore – ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora – fiziskās personas – un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
5) debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro;
6) debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro;
7) parāda summa nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma “
Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
8) parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:
a) debitora – juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta – maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
b) debitora – fiziskās personas – bankrota procedūras pabeigšanu;
9) parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;
10) parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;
11) debitors – fiziskā persona – ir miris.
Tāpat jāievēro nianse, ka, norakstot veco__debitoru parādus pa tiešo izmaksās (ja tam iepriekšējos periodos nav ticis izveidots uzkrājums), apliekamo bāzi var samazināt, bet vienlaikus ir jāsamazina arī 31.12.2017. nesadalītā peļņa.
Ceram, ka tas nebija pārāk sarežģīti… Ja nu kas, būsim priecīgi atbildēt uz Jūsu jautājumiem!
P.S. Bet jau nākamā reizē vēlreiz parunāsim
par Uzņēmuma vieglā transporta nodokli (UVTN) – kam un kāpēc tas ir jāmaksā.
